Iet gluži kā pa kalniem. Vienu brīdi tu esi gatavs nomirt aiz laimes, bet vēlāk gribi pasūtīt dirst visu pasauli. Šodien būt pozitīvam ir grūti - ja pamosties ar smaidu un esi gatavs ņemt prieku no jaunas dienas, līdz ko ieslēdz televizoru lai paskatītos ziņas, tavu garastāvokli neizbēgami sabojās. Neskatīties ziņas? Bet zināt taču kaut ko gribas.
Galvenais ir īpaši neņemt pie sirds negatīvo. Jā, dzīve nav izdevusies, nav naudas, darba, bet jāatceras, ka vienmēr varēja būt sliktāk. Īpaši iespringt par neizdevušo arī nav jēgas - tā var tikai sabojāt veselību. Laiks gan nav bezgalīgs, taču mums tā vēl būs pietiekami ( vismaz man, es tā ceru), lai īstenotu to, ko vēlamies. Es gan īsti nepiekrītu tam teicienam par to, ka nekad nav par vēlu piepildīt sapņus, jo tas, manuprāt, atkarīgs no katra atsevišķa gadījuma. Piemēram, es vēl pirms gāju skolā, spēju izdziedāt vissarežģītākās dziesmas, man bija ļoti laba balss, bet tā kā nekur negāju dziedāt, tad balss ierūsēja un tagad brālis saka, lai beidzu kaukt. Pēc tik ilga laika man vairs nav labas balss, tāpēc šaubos vai es spētu dziedāt profesionāli. Kā jau es sacīju, tas atkarīgs no katra gadījuma atsevišķi, bet ne jau par to ir runa. Patiesas laimes atslēga nav tajā, ko ilgojamies izdarīt, vai arī naudā. Protams, es nekad neesmu sapratusi tos, kas apgalvo, ka naudai nav nekādas nozīmes ( ja vien viņš nav budistu mūks vai miljonārs), taču piešķirt tai pārāk lielu uzmanību arī nav vērts. Ir vajadzīgs tikai tik daudz, lai apmierinātu pamata vajadzības - pārtika, veselība utt. Raust un raust arī nav jēgas, jo lai kā arī mums liktos, bagātība neslēpj sevī tikai gaišo pusi. Kāda jēga no bagātības, ja esi nelaimīgs muļķis?
Vienīgā un īstā laime nav tad, kad tu nopērc dārgas kurpes vai kažoku ( protams, ka būsi priecīga, jo labi izskatīsies) un izej ar to uz ballīti vai kādu pasākumu. Tas viss ir tikai tāpēc, lai izrādītos citiem un šad tad sajustos skaisti. Taču lai sajustos skaisti, nav obligāti vajadzīgs Dolce&Gabbana, Channel vai Armani - pietiek vien parakāties second hand veikalos un neviens dolče nesacentīsies ar tavu stilu. Ik vienai lietai dzīvē ir alternatīva.
Kur slēpjas patiesa laime? Atbilde ir vienkārša. Tā ir te, šajā pašā mirklī. Ne pagātnē, ne nākotnē, bet tieši mirklī, kad pēc garas ziemas tavā logā pēkšņi iespīd saules stars, kad vienu pēc otra atkārto kādu vārdu, lai iemācītos kādu valodu, kad ieraugi savas sapņu pilsētas fotogrāfiju, kad atskan tava iemīļotā dziesma. Īsta laime ir tad, kad kāds tevi novērtē, pasaka, ka tevi mīl, vai vienkārši pasmaida. Pat strādājot ilgas stundas, turi sev uz galda kaut ko, kas atgādina par taviem laimes mirkļiem un pusdienlaikā atļaujies mazliet pasapņot. Uz jautājumu, kas tevi darītu laimīgu, mēs parasti atbildam - jauns darbs, vairāk naudas, ceļojums. Protams, ka tas dara laimīgu, bet pēdējā laikā esmu novērojusi ( vismaz uz sevis), ka īsti laimīgs tu vari sajusties tikai tad ja esi šeit un tagad. Tevi var pārņemt laime vienkārši par to, ka atrodies šeit un tagad, ka tev ir dota iespēja dzīvot uz šīs pasaules ( par spīti visam sliktajam) un redzēt kā risinās ne tikai tava, bet arī citu dzīve. Patiesa laime ir siltajos saules staros, mūzikas skaņās, saulrieta košumā, jūras zilajā klajā, vējā, kas spēcīgi un dzestri ietriecas tev sejā, lietus lāsēs, kad tās iekrīt peļķē, grāmatā, ko lasi, gaismās, kas nodziest, kad gaidpilni raugies uz ekrānu kinoteātrī un gaidi filmas sākumu, tavos soļos, kas skan pilsētas ielās. Ja tas, ko tu jūti, tevī neizraisa pēkšņu brīvības sajūtu, tad tā nav īsta laime. Būt dzīvam un elpot - lūk, kur slēpjas īsta laime, bet dažreiz to ir grūti saprast, līdz brīdim, kad tavai dzīvībai draud briesmas.
Bet lielie sapņi - gleznot, dejot, nodibināt savu biznesu vai doties ceļojumā - tie pagaidīs. Soli pa solītim dzīve šā vai tā mūs pie tiem novedīs, likdama ceļā norādes, dodama iespējas. Viss, kas mums jādara ir jāizbauda mirklis, jāsaskata tā burvība un jātur acis vaļā, kad mums tuvosies kāda norāde. Kā saka Paulu Koelju: "Dzīvē viss ir norādes", bet tikmēr nav jēgas ņemt visu tik ļoti pie sirds. Ik katrā lietā iespējams atrast ko pozitīvu un jo vairāk mēs sakrāsim sevī šos īstas laimes mirkļus, jo vieglāk būs stāties pretī citu nosodījumam, norādēm kā būtu jādzīvo, meliem un visam tam sliktajam ar ko nākas sastapties. Pie velna to, kas bijis un nav svarīgi, kas būs, jo laime ir te un tagad, bet Dzīves Lielās Iespējas atnāks šā vai tā. Un kas zina - tas, ko neizdarīsim šajā dzīvē, izdosies nākamajā. Galvenais - galvu augšā un nezaudēt sevi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru