piektdiena, 2011. gada 23. septembris

Bottoms Up When We Stand Together

Jaunais Nickelback singls ir klāt. Piesprādzējies, Dorotij, jo Kanzasa tūlīt aizies pa pieskari!




Grupas otrs singls - skaists gabals

ceturtdiena, 2011. gada 22. septembris

Šeit un tagad

Rudens solās būt vareni ražīgs laiks ne tikai ābolu un lapu ziņā, bet arī mūzikas lauciņā. Oktobrī iznāk gan Evanescence jaunais albums, gan Coldplay Mylo Xyloto un droši vien vēl kāds man nozīmīgs albums, ko visticamāk esmu palaidusi garām. Bet novembrī, dāmas un kungi, sevi atkal pieteiks kanādiešu alternatīvā roka grupa Nickelback. Nē, mīļie, viņi nekur nav pazuduši. 21. novembrī nāks klajā viņu jaunākais albums Here&Now. Septembra beigās vai arī oktobra sākumā radiostacijās nonāks arī pirmie divi singli "Bottoms Up" un "When We Stand Together". Tā ka atlikušas vien 59 dienas līdz  pieejams būs jaunais Here&Now. Un tas noteikti būs mans novembra albums numur viens.

piektdiena, 2011. gada 16. septembris

RIP Iron Man

Tik daudz kas ir pateikts. 
Tik daudz kas palicis vēl nepasacīts. 
Tik daudz ko vēl gribētos sacīt, taču tam pietrūkst vārdu.
Šodien Latvija atvadās ne tikai no izcila hokejista, bet arī no izcila cilvēka. Ik viens, kam bijusi saskare ar Kārli, stāsta, cik lielisks un labs cilvēks viņš bijis. Nē, nevis bijis, bet ir. Jo mūsu Dzelzs vīrs dzīvos vienmēr, savas ģimenes, draugu un fanu sirdīs.
Neesmu nekāda lielā hokeja fane, taču sajūtas ir tādas, it kā būtu zaudēts kaut kas liels. Ja godīgi, tad pirmo reizi man trūkst vārdu, kaut gan tas jau ir mazsvarīgi. Kas noticis, noticis - to nemainīs ne vārdi, ne asaras. Tomēr joprojām ir grūti noticēt, ka tā.
Tagad ir tikai klusums. Gaismas nodzisušas. Pūļi noklusuši. Aiz sevis ir atstāts tik daudz. Tik daudz no kā mums pārējiem mācīties. Mācīties būt neatlaidīgiem. Mācīties būt labākiem. Mācīties piecelties un atdot sevi visu.

Lai tev tur augšā labs ledus, Kārli!


Kārļa izvēlētā dziesma, radio SWH raidījumā "Ar dziesmu par dzīvi".

sestdiena, 2011. gada 10. septembris

Man patīk, nezinu kā jums

Nu labi. Es neesmu par visām tās mīlestības lietām, bet labu mūziku gan protu novērtēt. Te nu viena dziesma, kas man ļoti patīk (dažreiz jau tās ausis no smagā roka ir jāatpūtina).

piektdiena, 2011. gada 9. septembris

Skumji...

Ziņa par to, ka nokritusi lidmašīna ar Lokomotiv spēlētājiem mani sasniedza atrodoties darbā. Ļaunāka par to bija tikai ziņa, ka lidmašīnā ir bijis arī Karlis Skrastiņš. Lai arī cerēju, vakarā jauna informācija apstiprināja, ka mūsu Dzelzs vīra vairs nav. Ta pat kā vēl četrdesmit triju cilvēku tajā skaitā izcilu sportistu dzīvības. Tomēr nenoliegšu, ka tieši Skrastiņa zaudējums ir tas smagākais. Šoks... Joprojām neticās, ka neredzēsim viņu uz ledus....joprojām trūkst vārdu, lai kaut ko par to visu sacītu... Lai Tev vieglas smiltis, Kārli!

sestdiena, 2011. gada 3. septembris

Vienkārši episks skanējums - Hurts "Happiness"

Ja jūlijā tas bija blūzs, bet augustā alternatīvais roks, tad septembrī piedāvāju varbūt ne pirmā svaiguma, taču izcilu britu sintpopu. Pagājušā gada plate Happiness Teo Hačkrafta un Adama Andersona dueta Hurts izpildījumā. Lai ari no kritiķiem par šo albumu puiši saņēmuši diezgan skarbus vārdus, klausītāji ir pretējās domās - viņi nosauc to par aizvadītā gada labāko albumu. Arī es esmu tādās pašās domās. Neesmu popa fans, bet šie puiši tik tiešām aizrauj ne tikai ar saviem videoklipiem, bet arī lielisko skanējumu un lirikām.

2005. gadā nejauši satikās gan Teo, gan Adams, gan Skots Fosters un atklājuši, ka visus vieno līdzīga mūzikas gaume, izveidoja elektropopa grupu, kas piedzīvoja vairākas pārmaiņas, līdz 2009. gadā kļuva par mums zināmo Hurts. Duets ierakstīja amatieru video dziesmai "Wonderul Life" un ar to brīdi tad arī sākās puišu uzvaras gājiens. Jau pēc gada iznāca viņu pirmais albums Happiness. 

Pati pirmā dziesma, ko dzirdēju bija "Wonderful Life". Pirmajā brīdī tā neizraisīja nekādas emocijas. Bet kad tā pārstāja skanēt radiostacijās, cītīgāk pavēroju videoklipu un kaut kādu nezināmu iemeslu dēļ dziesma sāka patikt ar katru jaunu klausīšanās reizi. Par dziesmu "Stay" gan es biju sajūsmā un tad nāca arī "Better Than Love". Albums pie manis jau bija pabijis kādu laiku un biju to pat dzirdējusi, bet nekā īpaša es tajā nesaskatīju. Līdz brīdim, kad uzliku austiņas, uzgriezu skaņu uz maksimālo un vienkārši klausījos - bez jebkādām blakus darbībām. Pirmo reizi tā pa īstam klausījos, līdz noklausījos. 

Sajūsma - tā varēja raksturot šo sajūtu. Sajūsma ne tikai par dziesmām, bet to tīrību un plašo skaņu. Reti kurš albums šodien skan tik tīri. Katra dziesma, sākot no "Silver Lining" līdz pat "The Water" ir lieliska. Taisnība ir tiem, kas saka, ka šajā albumā var atslēgties no visa, jo atliek vien uzgriezt skaļāk un tevi pārņem vispusēja, tīra skaņa, lieliskas melodijas un skaisti vārdi. Sajūta ir tāda, it kā stāvētu plašā jūras malā un visapkārt būtu vienas vienīgas debesis. Jā, Happiness ir kā pastaiga gar vēja sabangotu jūru zem pelēcīgi apmākušajām debesīm, soļiem viegli atskanot pret slapjajām smiltīm. Katra albuma dziesma ir lieliska, vienreizēja. Tajā nav sliktu kompozīciju. "Evelyn" un "Silver Lining" ir dziesmas, ko gribas apzīmēt ar vārdu "episki". Kailija Minoga kopā ar Teo dziesmā "Devotion" beidzot izklausās labi un arī pārējās kompozīcijas ir tiešām lieliskas. Albuma tituldziesma "Happiness" vispār ir viens interesants gabals. Happiness caurstrāvo arī neliela melanholijas, pat skumju stīga, bez kuras jau nebūtu iedomājams šīs lieliskās dziesmas un Teo nosvērtā, tīrā balss.

Uz jautājumu par nākotnes plāniem, duets atbildējis, ka pēc tūres domājot par otra albuma rakstīšanu. Pagaidām tas nav iespējams, jo spēlējot tik daudzos festivālos un koncertos, nav iespējas noskaņoties. Kā Teo intervijā sacīja: "We've got to get depressed again! And that doesn't really happen when you go around playing festivals. We have to engineer some sort of catastrophe to make us feel miserable again. We're trying to work it out at the moment, actually. Some sort of accident, maybe."


Bet kamēr gaidām jauno albumu, es noteikti iesaku noklausīties Happiness. Tā unikāla plate visā tajā mūsdienu diezgan draņķīgā popa haosā, kas ir vairāk vērta nekā visas Gagas, Perijas un Iglesiasi kopā ņemti. Plašums, skaņas tīrība, vēsā angļu atturība (to gan vairāk var redzēt videoklipos), lieliski vārdi un fantastiska mūzika. Un galvenais - tiešām kvalitatīva mūzika. Tā ir lieliska iespēja atslēgties un pabūt ārpus haosa. Episks skanējums un īsts baudījums ausīm.



Spēcīgs video

Manchester Orchestra - Virgin