Tik daudz kas ir pateikts.
Tik daudz kas palicis vēl nepasacīts.
Tik daudz ko vēl gribētos sacīt, taču tam pietrūkst vārdu.
Šodien Latvija atvadās ne tikai no izcila hokejista, bet arī no izcila cilvēka. Ik viens, kam bijusi saskare ar Kārli, stāsta, cik lielisks un labs cilvēks viņš bijis. Nē, nevis bijis, bet ir. Jo mūsu Dzelzs vīrs dzīvos vienmēr, savas ģimenes, draugu un fanu sirdīs.
Neesmu nekāda lielā hokeja fane, taču sajūtas ir tādas, it kā būtu zaudēts kaut kas liels. Ja godīgi, tad pirmo reizi man trūkst vārdu, kaut gan tas jau ir mazsvarīgi. Kas noticis, noticis - to nemainīs ne vārdi, ne asaras. Tomēr joprojām ir grūti noticēt, ka tā.
Tagad ir tikai klusums. Gaismas nodzisušas. Pūļi noklusuši. Aiz sevis ir atstāts tik daudz. Tik daudz no kā mums pārējiem mācīties. Mācīties būt neatlaidīgiem. Mācīties būt labākiem. Mācīties piecelties un atdot sevi visu.
Lai tev tur augšā labs ledus, Kārli!
Kārļa izvēlētā dziesma, radio SWH raidījumā "Ar dziesmu par dzīvi".
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru