Lieldienu brīvlaikā bibliotēkā "uzdūros" kādai grāmatai ar interesantu nosaukumu "Noziedzības gēns". Iepatikās gan nosaukums, gan noformējums, tāpēc nolēmu izlasīt. Nojautu, ka būs interesanti, bet nezināju, ka tā spēs tā aizraut. "Noziedzības gēns" ar visām 411 lappusēm tika izlasīts burtiski vienā dienā. Tā ir grāmata, kas neliek mieru, kamēr nav izsmelta līdz pēdējai rindiņai. Grāmatiņa gan nav svaigākā ( 2007), bet tomēr ir viena no labākajām, ko man nācies lasīt, par spīti faktam, ka manai lasīšanas gaumei nav nemaz tik viegli izdabāt.
Sižets
Visur pasaulē tiek slēpti identiski nāves gadījumi. Gan pusaugu zēni kādā nomaļā bērnunamā, gan uz nāvi notiesāti cietumnieki, gan kareivji konfliktzonā - visi mirst ar vienādiem simptomiem. Jaunus, spēkpilnus cilvēkus piepeši piemeklē asinsizplūdums smadzenēs vai arī negaidīta pašnāvība. Dīvainā kārtā FIB nekas no notiekošā neinteresē. Lūku Dekeru, kādreizējo FIB tieslietu psihologu ieinteresē šīs sakritības, un viņš sāk pats savu neatkarīgu izmeklēšanu. Negaidot Lūks tiek ierauts Crime Zero murgā, kura sekas, iespējams, var būt vēl postošākas par kodolkaru...
Pārdomas
Mani pārsteidza, ka vēl kāda grāmata var būt tik aizraujoša, jo pašas interesantākās, šķiet, esmu jau izlasījusi. Nebiju gaidījusi, ka "uzduršos" kādai denbrauniskai ( ieviesu šādu apzīmējumu, jo Dena Brauna stils ir plaši pazīstams līdzīgās grāmatās) grāmatai. Neparasts darbs, kas kārtējo reizi stāsta par pasaules glābšanu - šoreiz nevis no Godzillām, bet gan no trakām zinātniecēm. Stāsta kodols jeb šie, divi tik atšķirīgie tēli - zinātniece Ketija Kerra un FIB īpašo uzdevumu aģents Lūks Dekers - apvienojas un veido interesantu stāsta līniju, atklājot gan savas iekšējās izjūtas, gan savstarpējās attiecības. Par pārsteigumiem Kordijs bija parūpējies, atklājot Dekera pagātni, respektīvi, pārsteidzot ar ziņu, ka detektīva tēvs ir neviens cits kā uz nāvi notiesātais seksuālais maniaks un slepkava Karls Akselmans.
Ja runājam par sižetu, tad tā pamatā ir mūsdienās diezgan populāra tēma - gēnu inženierija. Tiek izstrādāts projekts "sirdsapziņa" ar kā palīdzību varētu ārstēt kriminālnoziedziniekus, taču pat Kerra, kas izstrādā šo projektu nenojauš, ka aiz muguras "sirdsapziņa" tiek pārvērsta par nāvējošu ieroci "noziedzības gēnu" jeb "crime zero", kas iznīcinātu ne tikai kriminālnoziedziniekus, bet visus pasaules vīriešus, atstājot pusaudžus un sievietes. Kārtējo reizi ( gluži kā nacismā ) sapnis par ideālu sabiedrību, kas apvienojusies ar lielu devu feminisma. Matriarhāts - lūk, visas pasaules nākotne. Maikla Kordija "Noziedzības gēns" ietver sevī nežēlību, dekadenci, varonību un mīlestību. Tā ir grāmata ar ļoti daudz zinātniskiem terminiem, labu valodu un lieliski risinātu asu, nepārtrauktu sižetu. Šis darbs sagādā ne vienu vien pārsteigumu un ir visai neordinārs skatījums uz nākotnes zinātnes attīstību, kas sasaistīta ar jau sen zināmiem faktiem. Var just, ka autors ir pie šīs grāmatas cītīgi piestrādājis un tāpēc, manuprāt, tā ir tik lieliska un pārsteidzoša. Īsteni Dena Brauna stilā. Visu cieņu Maiklam Kordijam!
Diemžēl neatbildēts paliek jautājums - kur beidzas robeža starp zinātnisku eksperimentu un draudu cilvēcei? Un vai mēs esam tiesīgi pārveidot cilvēci pēc sava prāta?
