Pilsēta mostas

Pirmdiena. Pulksten sešos pamostas vējš. Ielas vēl piepildītas ar vakardienas pelēko, rēgaino miglu. Lēnām un negribīgiem soļiem atkāpjas tumsa, kas vienmēr izjutusi skaudību pret gaismu un labprāt paliktu klusajās ielās mūžīgi kopā ar zvaigznēm un aukstajiem logiem. Nakts ēnas bailēs no jaunas dienas noslēpjas dzegās, bēniņos un šahtās, kurās aizplūst pēdējās sniega atliekas, padarīdamas asfaltu tik brīnišķīgi melnu, it kā tikko būtu nolijis siltais pavasara lietus.

Viegli un plūstoši pamalē aust gaisma, stumdama prom melno debesu seģeni. Uz pelēkās mājas skursteņa nosēstas sniegbalta kaija un skaļi nokliedzas, gaidīdama sauli un ēdiena atliekas ar ko viņu šeit šad un tad mēdza pabarot. Šur tur logos kā pēkšņa komēta iedegas uguns, kas atkal vakarā neizbēgami nodzisīs, padarīdamas logu rūtis atkal tik pat saltas un atraidošas. Uz ielas sakaujas kaķi, nespēdami izšķirties, kuram tad īsti šajā ielā būs lielāka vara un kuram tad galu galā tiks labākās miskastes, ierejas suņi, nesaprazdami, kāpēc abi tik agri ceļ tādas nekārtības un traucē miegu.

Lēnām mostas pilsētas ielas. Spožajām acīm zibot, aiztrauc mašīnas. Kaķu cīņu par monarhijas tiesībām izjauc kāds sudrabains folksvāgens, kas riteņiem grabot, aizbrauc pa veco, pelēko, snaudošo bruģi un tālāk aizsteidzas uz centra pusi. Pār tiltu aizsteidzas neskaitāmas automašīnas, kā vecs pusizārdījies pulksteņa mehānisms aizgrab tramvajs, pilns pusaizmigušu cilvēku, kas steidzas savās ikdienas gaitās. Ezera pusē aust koši sārts disks, pieliedams debesjumu ar asinsārtu, purpurotu gaismas straumi.

Bet te, mazajā ieliņā, viss vēl ir mierīgi. Kaķi savu cīņu atlikuši uz rītdienu, šad tad aizrībina pa kādai mašīnai.  Rīta klusumu pārtrauc vesels bars pelēku zvirbuļu, kas apsēduši nabaga mazo liepu, čivina līdz absolūtam ārprātam, priecādamies par sirreālistisko rītu un ar mazajām ačtelēm vērodami kaķi, kas laiskiem soļiem šķērso bruģēto ielu. Aiz loga smagi aizsteidzas kāds kāju pāris, drīz pēc tam vēl viens – šoreiz smalkiem un klabošiem solīšiem. Pa ielu aizbrāžas vējš ar saviem smiekliem sakustinādams kailos, pumpurotos koku zarus.

Spoži iemirdzas zeltainā saule, rotādamās tirkīzzilajā, mirdzošajā  debesu klajuma okeānā. Neviena krāsa nespēj sacensties ar šī rīta debesu skaistumu – zilā tā ir brīvība. Šķiet, šī būs viena no tām brīnišķīgajām pavasarā dienām, kuru gaida kā atpestīšanu pēc garās, sniegotās un aukstās ziemas. Vējš no konditorejas atdzen  bulciņu smaržu – tik saldi maigu kā pūdercukurs, tik siltu kā pats pavasaris. Neskatāmas kājas nu jau min trotuārus un pēdējais sniegs pārvēršas tērcēs, aizplūzdams notekās, kur sētnieks, slotai klusi, bet enerģiski švirkstot, aizslauka nakts atstātos netīrumus. Pilsēta atkal ir pamodusies.    

Alex Max Band "Only One"

Pāris dienas atpakaļ redzēju šo video televīzijā, un tā kā dziesma nu jau kādu laiku ir manā ikdienas mūzikas sarakstā, tad iepatikās arī videoklips. Nedaudz aizķēra dvēseles stīgas.

"30 Seconds To Mars" meistardarbs "Hurricane"

Te nu tas ir, mīļie. Iespējams, šis ir vislielāko ažiotāžu izpelnījies videoklips grupai "30 Seconds To Mars" viņu pastāvēšanas vēsturē. Čaļi ir kārtīgi piestrādājuši pie tā, lai būtu ko redzēt veselu 13 minūšu garumā. Neskaitāmi portāli raksturo "Hurricane" ar tādiem vārdiem kā sekss, vardarbība utt., bet kāds tad patiesībā ir šis grupas jaunais meistardarbs? Domas šajā jautājumā dalās - fani ir sajūsmā, ko gan nevar teikt par medijiem. Tomēr pats galvenais ir fakts, ka vienaldzīgo nav.

Pats Džareds Leto, kurš ir tā saucamās filmas režisors ( zem vārda Bartolomeo Kubins) MTV ziņās izteicās, ka "Hurricane" ir meditācija par vardarbīgu seksu. "Hurricane" ir tik seksuāls, ka tam vajadzētu nākt komplektā ar prezervatīvu - tā varam lasīt rakstā grupas mājaslapā, ko rakstījis lapas administrators. Džareds izteica nesapratni, kāpēc sociālie tīkli tik ļoti apvainojušies video seksuālā rakstura dēļ. "Mani neinteresē provokācija vienkārši provokācijas pēc," viņš stāsta intervijā Music Mix. "Es tikai domāju, ka tad, kad tu ieslēdz ziņas vai jebko citu, kas piesaistījis tavu uzmanību, interesanti ir tas, cik daudz vardarbības un negatīvisma tur ir pieejams. Bet tiklīdz runa ir par seksualitāti, iestājas šoks par to, ka cilvēki ir seksuālas būtnes.''

Nenoliedzami, ka arī es ar nepacietību gaidīju šo mini-filmu savai mīļākajai dziesmai no "This Is War" albuma. Pēc pamatīgiem meklējumiem izdevās atrast un noskatīties necenzēto versiju un jāatzīst, ka esmu pārsteigta. ''30 Seconds To Mars'' videoklipiem vienmēr ir bijis saturs un vēstījums, bet šis jau ir kaut kas jauns. Tas ir pavisam cits līmenis un kārtējo reizi Džareds Leto pierāda savas lieliskās režisora spējas. Runājot par pašu filmu, tā ir fascinējoša, hipnotiska, sirreālistiska un perfekta. Šajā video vistrakākās fantāzijas un slēptākie sapņi sajaucas ar nakts murgiem un dziļākajām bailēm. Tur atrodams tas, ko sabiedrība slēpj aiz saviem tumšajiem priekškariem, ko baidās izpaust, bet no kā netiek vaļā. "Hurricane" parāda cilvēka slēptākās dziņas, vēlmes un to, kas bieži notiek mūsu galvās. "Hurricane" ir kā himna dekadencei - labā nozīmē. Cīņu elementi, sekss, vardarbība, ātrums, nakts un Ņujorka - tas ir komplekts, kurā ikviens elements papildina viens otru.

Kas attiecas uz to "šausmīgo vardarbību" uz ko atsaucas visi mediji, es teikšu tā: jūs vēl neesat redzējuši, kas ir vardarbība un sekss. Dažā labā Holivudas filmā tā visa ir vairāk, nekā pašā "Hurricane". Apsveicu puišus ar kārtējo fantastisko klipu. "30 Seconds To Mars", manuprāt, ir cienīgi saukties par vienu no labākajām grupām pasaulē - es pat teiktu, ka par labāko.

Te nu es piedāvāju noskatīties "Hurricane" necenzēto versiju: