Mans atklājums

Mans jaunākais atklājums - Hammerfall. Cik nu gan jauns, protams. Hammerfall ir power metal grupa no Zviedrijas, kas dienasgaismu ieraudzīja 1993. gadā un kuras jaunākais albums iznācis jau šogad. Grupa, kam kontā ir astoņi albumi. Grupa, kas zāģē labu power metālu jau astoņpadsmit gadus. Un šī ir viena no manām mīļākajām dziesmām.



Mūzika, kas liek asinīm skriet!

Pēdējā dziesma

No manis ir tikai ēna. Ēna, kas noklīdusi starp pusnakts maldiem un rītausmas īstenību. Ne īsti gaisma, ne īsti tumsa. Saule, kas reiz manī spīdēja ir izzagta. Klusiem tumsas pieskārieniem nemanāmi izvilkta kā smalks zīda pavediens. Tajā pakārtas nederīgās cerības un četrdesmit trīs nakšu sapņi un nu tas viss viegli šūpojas maigajā dienvidvējā. Klusi, kā smalki vēja zvani, pavedienos ieskanas rasas lāses, pagājušās nakts asaras. Izirušās pērles kā baltas zvaigznes mirdz pēc lietus smaržojošajā zālē. Neviens vairs tās neuzlasa, nevienu tās nesilda. Mēs veltīgi mēģinājām toreiz tās uzmest atpakaļ debesīs, bet tās krita atpakaļ, pievilkušās ar zemes nolemtības skumjpilno valgmi. Tagad arī mēs tādi bijām kļuvuši. Saule mums tagad ir par spožu, putnu dziesmas par skaļu un laime žilbina dvēseli, saraujoties pie katra ērkšķa, ko brien mūsu kājas. No dienas mēs pārvērtāmies naktī un lūdzām tumsai pie kājām mums savu nejūtību sniegt...Sveces izdziest, baltā migla pieskaras pirkstgaliem. Kaut kur kamīnā sadeg trīspadsmit pavasara vēstules. Sadeg siltie saules stari, putnu skaņas, vijolīšu maigā, maģiskā smarža. Sadeg dienvidu vēja atnestā kanēļa smarža, lietus lāses, kas sašķīst uz ādas, ieplūzdamas dzīslās un sajaukdamās ar asinīm. Sadeg mūsu smiekli, mūsu vārdi un solījumi...No manis un tevis vairs tikai ēna. Ēna, kas klīst starp ziemeļvēja ielejām un šķērso iznīcības krauju, tā arī nenonākot otrā pusē. Divas ēnas, kas iet vienu ceļu, bet aklajā tumsā nejūt otru sev blakus, nedzird un nejūt vijolīšu elpu nejūtības vilinājumā. Dziest sveces. Norimst vējš.  Paceļas migla... un pļavā nosēžas klusums. Izdziest pēdējā dziesma, ko mums veltīja vējš. Vēl klusumā ietrīcas vijoles stīgas... un tad iestājas miers.

Par tiem, kas debesīs

Vakar, 17. jūnijā, par godu vienai no Latvijas mūzikas leģendām Jānim Grodumam un pārējiem Līviem, kuri vairs nav ar mums, Liepājā pie 1. rokkafejnīcas notika piemiņas koncerts, kas pulcēja krietni kuplu skaitu mūziķu no Liepājas un pārējās Latvijas. Koncertā dziedāja gan tādi vecie mūziķi kā "Credo" un "Whisky Band", gan jaunākie "Willow Farm" un tikko izveidojusies liepājnieku apvienība "The Parachutes". Ar savu sniegumu priecēja arī Edijs Šnipke, grupas "Tumsa" mūziķi un Olga Rajecka. Koncertu noslēdza jaunais "Līvu" sastāvs ar Aināru Virgu un "Hard Orchestra".

Pasākumu apmeklēja kupls skaits cilvēku sākot no maziem bērniem līdz pat vecāka gadu gājuma cilvēkiem. Īpašas skatītāju simpātijas izpelnījās "Dzelzs griezējs" un Ķiģeļa "Palaid vējā". Ieskanējās arī Guns'n'Roses "Knocking On Heavens Door" akordi. Par patīkamo atmosfēru bija parūpējušies gan mūziķi, gan Latvijas 1. rokkafejnīca. Pasākumā varēja arī aplūkot skici Jāņa Groduma piemiņas memoriālam, kas tiks veidots kā rokenrola karaļa krēsls un novietots blakus Slavas alejai un milzīgajai ģitārai. Gandrīz piecu stundu ilgo pasākumu apmeklēja arī Jāņa Groduma mamma un Elita Platmalniece, bet uz skatuves kāpa arī Jāņa dēls, Elviss Grodums.

Sanākušie, gan veci gan jauni, dziedāja nemirstīgajām latviešu roka kompozīcijām līdzi no visas sirds. Sajūtas tik tiešām bija lieliskas. Nelielas skumjas atkal izraisīja tas, ka "Tumsa" skanēja bez Mārtiņa Freimaņa. Vokālu  uzņēmās Emīls Dreiblats no grupas "Willow Farm", dāvājot Mārtiņa lieliskās kompozīcijas savā izpildījumā. Pasākums tik tiešām bija izdevies un par to jāsaka liels paldies mūsu pilsētas labākajiem - Latvijas 1. rokkafejnīcai. Paldies par brīnišķīgu vakaru un jaukām atmiņām. Lai dzīvo rokenrols!

Foto no pasākuma

Laime nav kaut kas netverams

Spēja būt laimīgam neslēpjas apstākļos, bet gan prātā. Ja tu vēlies būt laimīgs un sevi par tādu uzskati, tu esi patiesi laimīgs. Neatkarīgi no tā kas tev pieder. Ja sēdi un činksti, ka neesi laimīgs, tā ir tava vaina. Laime nav kaut kas, kas atnāk tāpat vien. Laime patiesībā ir tavs prāta stāvoklis. Ja tu ļauj sev domāt, ka neesi laimīgs, tad tu tāds arī nekad nebūsi. Līdz mainīsi savu domāšanu. 

Linkin Park un Transformeri

Jaunais Linkin Park videoklips ir klāt. Tiem, kuri vēl nezina, tad "Irisdescent" ir viens no "Transformers: Dark Of The Moon" soundtrekiem. Transformeri ir viena no tām filmām, ko šovasar noteikti apmeklēšu. Jāpamēģina vēl aizvilkt līdzi arī brāli. Lai nu kā, bet Transformeri bez LP jau nemaz nav iedomājami. Un par to arī viņu jaunais video.

Feeling good...

Tempus fugit. Jā, laiks negaida un arī manējais nav izņēmums. Iemesls tam, ka pēdējā laikā esmu šeit tik reti, ir fakts, ka beidzot esmu tikusi pie darba. Tā kā mājās tieku tikai sešos, tad vakarā esmu slinka uz bloga rakstīšanu. Saka, ka vislabākais darbs ir tas, kas atrodas tālāk no mājām. un tam es varu piekrist. Kamēr no centra tieku uz Jaunliepāju, gaiss un CO2 ir ieelpots pietiekami. Ausīs skan SWH vai RR, saule spīd, visapkārt zaļi koki - kamēr aizčāpoju līdz mājām, garīgais uzlabojas līdz maksimumam. Un ja vēl izmet loku gar jūru...Mūzika, medicīnas termini, ātra ierīšana pusdienlaikā, žurnāli, avīzes. Kaut kur tam visam pa vidu slepkavību plānošana, trillera rakstīšana un Šekspīrs. Garlaicīgi nav.

Tas gan nenozīmē, ka no šejienes pazudīšu pavisam. Nesagaidīsiet. Ik pa laikam uzpeldēšu ar kaut ko jaunu. Jūnijs ir tas saspringtākais mēnesis, taču ar jūliju viesošos šeit biežāk. Šomēnes jāpaspēj sevi saņemt rokās un pielikties pabeigt to sasodīto trilleri. 

Lai nu kā, bet dzīve ir sasodīti lieliska. Pie velna visas naudas problēmas, politiku, Bērziņus un pārējo - mēs esam dzīvi un elpojam. Un tas jau ir pats galvenais. Neiespringsim uz negatīvismu, jo vienīgais, ko ar to var panākt, ir dabūt veģetatīvo distoniju (kā man). Tāpēc...Esi vienmēr pozitīvs!

Coming soon...