Tempus fugit. Jā, laiks negaida un arī manējais nav izņēmums. Iemesls tam, ka pēdējā laikā esmu šeit tik reti, ir fakts, ka beidzot esmu tikusi pie darba. Tā kā mājās tieku tikai sešos, tad vakarā esmu slinka uz bloga rakstīšanu. Saka, ka vislabākais darbs ir tas, kas atrodas tālāk no mājām. un tam es varu piekrist. Kamēr no centra tieku uz Jaunliepāju, gaiss un CO2 ir ieelpots pietiekami. Ausīs skan SWH vai RR, saule spīd, visapkārt zaļi koki - kamēr aizčāpoju līdz mājām, garīgais uzlabojas līdz maksimumam. Un ja vēl izmet loku gar jūru...Mūzika, medicīnas termini, ātra ierīšana pusdienlaikā, žurnāli, avīzes. Kaut kur tam visam pa vidu slepkavību plānošana, trillera rakstīšana un Šekspīrs. Garlaicīgi nav.
Tas gan nenozīmē, ka no šejienes pazudīšu pavisam. Nesagaidīsiet. Ik pa laikam uzpeldēšu ar kaut ko jaunu. Jūnijs ir tas saspringtākais mēnesis, taču ar jūliju viesošos šeit biežāk. Šomēnes jāpaspēj sevi saņemt rokās un pielikties pabeigt to sasodīto trilleri.
Lai nu kā, bet dzīve ir sasodīti lieliska. Pie velna visas naudas problēmas, politiku, Bērziņus un pārējo - mēs esam dzīvi un elpojam. Un tas jau ir pats galvenais. Neiespringsim uz negatīvismu, jo vienīgais, ko ar to var panākt, ir dabūt veģetatīvo distoniju (kā man). Tāpēc...Esi vienmēr pozitīvs!
Coming soon...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru