Latvija nodrošina sev neizkļūšanu no Eirovīzijas pusfināla

Vakar ļoti labi pierādījās fakts, ka latviešiem nedrīkst uzticēt divus svarīgus lēmumus vienā dienā. Jā, esmu priecīga par referenduma rezultātiem, taču man kā cilvēkam, kam mūzika ir milzīga dzīves sastāvdaļa, vakar interesēja vēl viens pasākums - Eirodziesma. Ja ar referenduma rezultātiem esmu apmierināta, tad ar mūsu izvēli Eirovīzijā gan ne. 

Kā potenciālos uzvarētājus šogad redzēju divus - PER un Mad Show Boys. Pateicoties mūsu "izcilajai" žūrijai, "Disco Superfly" vispār palika aiz strīpas, bet Mad Show Boys tik tikko iekļuva superfinālā un tā trijnieku arī noslēdza. Vai nu žūrijai (un arī skatītājiem) vakar bija tikai referendums galvā, vai arī viņi bija ko sapīpējušies, bet ceļazīmi uz Baku ieguva Anmary ar "Beautiful Song", kuras song nav pilnīgi nekas kopīgs ar beautiful. Twitterī lasot komentārus, uzdūros kādam ārzemju tvītotājām, kurš sacīja, ka ''var mierīgi apgalvot, ka Latvija šogad neuzvarēs. Dziesmu rakstīšana šeit ir ekstrēmi vienkārša." Ko lai saka - atliek vien piekrist. 

Taču nav jēgas īpaši iespringt, jo tradīcija turpinās - divdesmitnieka slieksni mēs tāpat nepārkāpsim. Lai izkļūtu no pusfināla, vajadzīgs kaut kas ar ko izcelties tajā katlā, bet vienīgais ar ko Anmary izceļas, ir tās acis (it sevišķi dziedot). Bezkrāsains priekšnesums, bezkrāsaina dziesma - garantija, ka Latvija tajā visā pazudīs. Nezinu, kas latviešiem ir par problēmu, ja reiz tik ļoti gribas saglabāt par sevi tik ierasto priekšstatu, kas viss uz ko spējam ir viduvējas romances, naktskrekli un lauku skuķu sapņi, ka reiz viņām piezvanīs Džegers. Citā pasākumā Anmary dziesma būtu laba. Tā pat nebūtu slikts radio hīts, bet Eirovīzijā... nē, nē un nē.

Kad Eirodziesma bija galā, arī referenduma nakts debates beigušās, picas un tiramisu zemē, Itālijā, pilnā sparā vēl ritēja Sanremo festivāls, kurā itāļu tauta izraudzījās ne tikai festivāla uzvarētāju, bet paziņoja arī to, kurš pārstāvēs viņus Baku. Tā, kā man ar italian stuff ir tāda kā neliela apsēstība, tad arī es ar interesi sekoju līdzi. Kā jau tas pie viņiem pieņemts, pasākums tika vilkts pēc iespējas ilgāk un ap trijiem naktī beidzot sagaidījām to brīdi. Lai arī par Sanremo 2012 uzvarētāju kļuva Emma Marrone (viņa bija arī mana favorīte), tomēr ceļazīmi uz Baku saņēma Nina Zilli - itāļu Eimija Vainhausa. Taču visu to skatoties, secinājums ir viens - itāļiem ar muzikālo gaumi viss ir kārtībā. Tāpēc arī šogad turēšu īkšķus tieši par Itāliju.

NB! Eirodziesmas veidotājiem: Dieva dēļ, NEKAD vairs nerīkojiet to kopā ar tik nopietniem pasākumiem kā referendums, vai vēlēšanas. Jo tas pasākums, ko vakar skatījāmies pa TV bija nožēlojams. Ja nav laika parādīt normālu Eirodziesmu, tad bija tā jāpārceļ uz citu datumu, nevis jārauj nonstopā kā pa konveijeru, lai tikai pēc iespējas ātrāk pabeigtu. Ne skatītājiem kāda sajēga par to, kas īsti notika ar rezultātiem un visu pārējo, ne arī pašiem dalībniekiem. Tā Samantas Tīnas piečakarēšana man patika, bet arī par citiem vadītājiem nākamgad vajadzētu padomāt. Nu pārāk blāvi, pliekani un bez humora izjūtas. Vadītājiem jābūt krāšņiem un dzīvespriecīgiem cilvēkiem, lai ir prieks skatīties.

Foo Fighters noceļ četrus gremijus

Svētdien, ikgadējā Grammy balvu pasniegšanas ceremonijā, rokgrupa Foo Fighters neapstrīdami triumfēja četrās roka nominācijās.

Par šiem čaļiem man tiešām prieks, jo bija to pelnījuši. Dziesma "Walk" laikam ir tas gabals, kas kopš sava parādīšanās brīža vienkārši saslēdzas un rada īssavienojumu. Atliek dzirdēt to pa radio vai kaut kur citur, tā vienkārši aizbrauc jumts. Lai nu kā, bet par spīti tiem, kuri rauc degunu - kas tad tas par roku un, ka Foo Fighteru panākumi balstās lielākoties uz Nirvanas ēnas, es teikšu tā: ja Nirvana vēl pastāvētu, diez vai mēs uzzinātu par šīs grupas bundzinieka slēpto talantu. Pietiek dzīvot pagātnē un salīdzināt, jo puišiem ir tas, kas nebija Nirvanai - humora un ekspresijas. Veči, šis ir pavisam cits žanrs, tāpēc nevajag ābolus salīdzināt ar bumbieriem. Visu cieņu Kobeinam, bet Foo Fighters man tomēr patīk labāk. Puiši darījuši daudz un galvenais no sirds, un par to viņiem milzīgs, milzīgs, milzīgs paldies! Paldies par manu 2011./2012. gada mīļāko dziesmu un par Wasting Light - vienu no pēdējā laika labākajiem roka albumiem. Enerģiju, kuru viņi tajā ielikuši, es izjūtu uz savas ādas ar katru klausīšanās reizi. Tātad...misija izpildīta.

Grupas apbalvošanas brīdis

"To me this award means a lot because it shows that the human element of making music is what's most important," said Grohl upon accepting the award for Best Rock Performance. "Singing into a microphone, learning to play an instrument and learning to do your craft — that's the most important thing for people to do. It's not about being perfect. It's not about sounding absolutely correct. It's not about what goes on in a computer. It's about what goes on [in your heart] and what goes on [in your head]. Long live rock and roll."

 

  

Grupa ieguva balvas šādās nominācijās:

Best Rock PerformanceFoo Fighters, "Walk"

Best Hard Rock/Metal PerformanceFoo Fighters, "White Limo"

Best Rock SongFoo Fighters, "Walk"

Best Rock AlbumFoo Fighters, Wasting Light