Pavisam īsi par vakardienas Karaliskajām kāzām

Kā jau zināms, 29. aprīlī laulības ostā iestūrēja Karalienes Elizabetes II mazdēls princis Viljams un viņa iecerēta Ketrīna Elizabete Midltone. Arī es noskatījos tiešraidi no Vestminsteras abatijas un atzīšos, ka lai arī esmu skeptiska tādās lietās, kā "līdz nāve mūs šķirs", kāzas tomēr bija skaistas. Greznā baznīca, dāmas visdažādākajās cepurēs, sabiedrības krējums, procesija, karietes un viss pārējais - bija tiešām tāda neliela svētku sajūta, lai arī Lielbritānijā mēs nedzīvojam.

Galvenais jautājums, kas interesēja gandrīz visus, bija: kāda tad būs līgavas kleita. Atceroties Diānas kleitu, cerēju, ka neredzēšu tās kopiju, jo tā, atvainojiet, bet bija par traku. Tomēr lēdijas Midltones kāzu tērps izrādījās perfekts - skaists savā vienkāršībā, bet ļoti elegants. Mežģīņu aproces, vieglais plīvurs, garā šlepe, pat matu sakārtojums - tas viņai absolūti piestāvēja.

Runājot par visa šī jampadrača vaininiekiem, abi izskatījās nedaudz satraukti, taču laimīgi. Arī karaliene māte izskatījās apmierināta un bija pat aizlienējusi Keitai vienu no savām tiārām.

Protams, ka var atrast kur piesieties un apstrīdēt, vai tas viss tik tiešām ir vajadzīgs, bet šajā laikā, kad problēmu ir daudz un vienīgie vārdi, ko dzirdi ir "samazināšana", "krīze" un "taupības politika", karaliskās ģimenes kāzas ir kaut kas gaišs, patīkams un skaists. Manuprāt, ne tikai briti, bet arī pārējā pasaule, par spīti problēmām, bija pelnījuši ielūkoties pasakā par bez maz vai mūsdienu Pelnrušķīti. Un uz mirkli noticēt brīnumam. 

The End!

Patriotisms

No patriotisma nepaēdīsi un rēķinus nesamaksāsi.

Drošsirdība nepazīst kaunpilnu sakāvi un staro nevīstošā slavā - tā nesaņem un neatdod varu pēc tautas nejaušas iegribas. /Horācijs

Man patīk drošsirdība. Iedvesmojošas runas un varoņi, kuri gatavi cīnīties sapņu un ideālu vārdā, kuri vēlas mainīt pasauli, apveltīti  ar drosmi un izcilu taktiķa prātu. Vīri, kuri bezbailīgi gatavi doties karā, nebīstoties nāves. Man patīk zobenu un pīķu zibšņi saules gaismā, asinīm klāti vairogi un bultas, kas izšaujas no gariem lokiem. Mani fascinē vadoņu runas, kamēr zirgi viņus nes gar karaspēka rindām. Vīri, kuri gatavi sekot vadonim nāvē, zirgi, kas drosmīgi, muskuļotajām kājām minot zemi, traucas ienaidnieka pūlī, sabradājot tos, kas stājas tiem ceļā. Asinīm noplūdušas sejas, cēlas runas,  rokas, kas prasmīgi prot rīkoties ar zobenu un ticība ideālam - lūk, īstais skaistums. Skarbs, bet tomēr skaistums. Mūsdienu karos nav nekā skaista. Laiki, kad vīrus iedvesmoja vadoņu runas un viņi bija gatavi nolikt galvu par savu dzimteni, aizstāvēt karaļa godu ar šķēpu un zobenu, kad karaļi sapņoja par savu valdījumu paplašināšanu un veda pulkus cīnīties ticības vārdā, kad viņi zināja, ka rītausmu var nesagaidīt, bet tik un tā ar kliedzienu "par krāsmatām un sarkanu rītausmu" uz lūpām metās pretī pārspēkam - tie bija varonības pilni laiki, vienalga, kā vārdā tika izcīnīta kauja. 

Jā, man patīk tādi varoņi kā Ahilejs, Hektors, Aleksandrs Lielais, karalis Arturs un citi, jo par šiem cilvēkiem joprojām runā un viņi visi cīnījās par sev kaut ko dārgu - mīlestību, zemi, sapni vai ticību. Tie vienmēr ir bijuši mani stāsti. Kamēr citi iegrima pasakās par apburtām princesēm un pamātēm - raganām, man patika zobenu šķindoņa kaujās, kurās drosmīgi tika vesti pulki un leģioni, kur valdnieki solīja agru nāvi, bet spožu slavu, kur kaujas pēc tam apdziedāja viņu pēcteči. Man nevajadzēja nekādas Pelnrušķītes, ja filma vai grāmata solīja apslēptus dārgumus, pirātus vai dižas kaujas. Varbūt dažam ir taisnība sakot, ka man vajadzēja piedzimt dažus gadsimtus ātrāk, taču šīs it kā vienkāršās lietas, kas vienam varbūt šķiet garlaicīgas, man ir īsts baudījums. Mani vienmēr fascinējuši ieroči, kad vēl netika izmantots šaujampulveris, kad roku veiklība un izveicība bija noteicošie faktori cīņā. Tā visa ir pagātne, kas stāsta par to kā ir bijis, kādi  bijuši cilvēki, viņu uzskati un sapņi. 

Varbūt es dzīvoju pagātnē, taču atšķirībā no mūsdienām un tā, kas noticis vēl iepriekšējā gadsimta sākumā un četrdesmitajos gados, šī pagātne man šķiet mazliet, kaut par kripatiņu cēlāka, kur vēlme bija iekarot zemi, aizstāvēt savu godu, vai īstenot sapni, nevis iznīcināt rases un uzlaist veselām tautām nāvējošus vīrusus. Laikam tomēr esmu romantiķe. Mani tas viss iedvesmo vairāk, par jebko citu. Esmu cilvēks, kurš mazliet dzīvo pagātnē un pret šādu pagātni man nav iebildumu.

Lazy song

Nu tādi kopumā ir mani atlikušās nedēļas plāni.

"My Chemical Romance" dzied Japānai

Rio!

Vakar vakarā izlēmu atcerēties bērnību un doties uz "Rio". Nu, uz multeni par papagaili Blu, saprotams. Galvenokārt tāpēc, ka man pašai ir divi papagaiļi un, protams, tāpēc, ka jau no paša sākuma multfilma piesaistīja manu uzmanību. Jāsaka, ka nenožēloju, ka aizgāju, jo "Rio" tiešām bija jauks skatāmgabals.

Sižets. Blū ir retas sugas zilais papagailis, kurš izšķīlies nebrīvē Minesotas pilsētiņā. Kad Blū sasniedzis briedumu, viņa saimnieki uzzina, ka viņš ir teju vienīgais šīs sugas pārstāvis pasaulē. Tālajā Brazīlijas pilsētā Rio dzīvo tikai vēl viens viņa sugas pārstāvis - zilo papagaiļu meitene Pērle. Viņa saimnieki rīkojas un Blū nonāk krāšņajā Rio un drīz vien tiek noorganizēts randiņš ar Pērli. Tomēr Pērlei ir savs viedoklis gan par neveiklo putnu, gan par dzīvošanu sprostā. Tādēļ viņa noorganizē bēgšanu. Nokļuvis Brazīlijas džungļos, Blū ir bezpalīdzīgs, jo izrādās, ka viņš nemaz neprot lidot.

Pārdomas. Tad nu tā. Multene bija tik tiešām forša. Nosēdēt mierā tās laikā bija ļoti grūti, pateicoties sambas ritmiem un jautrajām dziesmām. Bija kur pasmieties un paskumt. Multfilmas tēli bija asprātīgi, labi izveidoti un izsmieties tik tiešām varēja ne pa jokam. Sākot ar Blu neveiklo randiņu, līdz pat Pērles glābšanai. Mērkaķi - kabatzagļi, pastulbi kontrabandisti, paplucināts ļaundaris un buldogs, kurš nenormāli siekalojas - katrs tēls bija apveltīts ne tikai ar interesantu personību, bet arī vizuāli labi iederējās visā filmā. Mūzika, dejas, palmas, karnevāls - sēdot zālē radās iespaids, ka beidzot esi nokļuvis vasarā. Varbūt tieši tāpēc "Rio" vēl ilgi pēc iznākšanas no kinoteātra atstāja saulainu noskaņojumu.

Nobeigums. Nobeigumā varu vien teikt, ka ir vērts šo multeni noskatīties. "Rio" ir krāsaina (šī vārda vistiešākajā nozīmē), interesanta, jautra, saulaina, labi noslīpēta multiplikācijas filma. Un ja vēl ir īpaša patika pret papagaiļiem, tad uz priekšu! Labs garastāvoklis garantēts!

Karš ir klāt!

Yes! Beidzot, pēc tik ilgas gaidīšanas, esam sagaidījuši. Esam sagaidījuši "This Is War" videoklipu un kā jau var redzēt, ''30 seconds To Mars'' atkal ir pacentušies iepriecināt savus fanus. Klips ir vienkārši lielisks, lai neteiktu vairāk. Tad nu izbaudām!

Ko vilksim pavasarī/vasarā?

Saule parādās arvien biežāk un drīz vien kļūs arī siltāks. Tāpēc metam vecās ziemas drēbes nost un skatamies, kādas tad būs 2011. gada pavasara/vasaras modes tendences. Varbūt kaut ko no tā varam atrast arī savos skapjos. 

70to gadu glamūrs atgriežas ar biksēm ar augstu jostasvietu, nolokāmas apkakles krekliņiem, ko iesaka nēsāt ielaistus biksēs vai svārkos. Platformas kurpes, lielas rotas, lielas jostas, kas apjoztas ap mini svārkiem vai kleitām, cepures ar milzīgām malām, kažokādas.

Tāpat modē šosezon baikeru stils - baikeru jakas, ādas bikses un svārki un, protams, arī zābaki. 

Treškārt, savu ietekmi turpina panku mode. Tātad, modē ir kniedes un smagi zābaki. 

Arī 60tie šopavasar/šovasar būs modē. Ja gribas sajusties kā lēdijai, tad noteikti jāpaskatās vecmāmiņas skapī, vai nav saglabājušies kuplie svārki ar augto jostasvietu. Kā arī svārki un kleitas, kas ir šauras un nedaudz zem ceļa. Kurpēm - jo šaurāki papēži, jo labāk. Protams, ka neiztikt bez matu lentēm un smalkiem cimdiņiem.

Arī maksimāla garuma kleitas neizpaliks, kas ir laba ziņa man, jo vasarā nav nekā labāka par vējā plandošu, košu kleitu līdz pat papēžiem. 

Un vēl viena laba ziņa man. Savu uzvaras gājienu turpina mežģīnes. Dizaineri apgalvo - jo vecākas tās izskatās, jo labāk. 

Blakus mežģīnēm dominēs arī izšuvumi, tamborējumi un pinumi zemes toņos, brūnā, oranžā un baltā krāsā. Varat notamborēties no galvas līdz kājām.Tāpat populāri kā detaļas pie tērpiem un aksesuāriem, būs pušķi un bārkstis.

Gardarobē atgriežas arī bikses ar platiem galiem un ļoti platas bikses, taču neiztiks arī bez iecienītajām kapri biksēm. Šosezon īpaši modē būs kleitas ar garāku aizmuguri. Ar manāmi garāku aizmuguri. 

Strīpas. Arī šī sezona neizpaliks bez strīpām. Jā, un modē atgriežas topi, kas atsedz vidukli un vēderu. 

Nu tas arī visumā būtu viss. Bieži vien atliek tikai parevidēt skapja saturu un jaunākās modes tendences tev jau ir rokā. Manā skapī, škiet, kaut kas ir. Šo gadu laikā esmu nākusi pie secinājuma, ka tas, kas iziet no modes, agri vai vēlu atgriežas. Ikviens apģērba gabals var atkal kļūt moderns, ja vien prot rīkoties ar adatu, diegu un izdomu.   

Sīkāk par tendencēm šeit

"Simple Plan" piesaka sevi ar jaunu singlu "Can't Keep My Hands Off You "

Jaunais singls "Can't keep my hands off you" būs atrodams grupas jaunajā albumā, kas iznāks šī gada 21. jūnijā. Atgādināšu, ka "Simple Plan" kontā ir trīs studijas un divi koncertalbumi, un šis tad būs grupas ceturtais studijas albums. Tad nu pakratīsim galvas un palēkāsim kopā.

Mūzika

Augstākā brīvība neslēpjas ne vārdos, ne darbos, ne reliģijās, ne sistēmās. Īstā  brīvība slēpjas mūzikā.