Ja jūlijā tas bija blūzs, bet augustā alternatīvais roks, tad septembrī piedāvāju varbūt ne pirmā svaiguma, taču izcilu britu sintpopu. Pagājušā gada plate Happiness Teo Hačkrafta un Adama Andersona dueta Hurts izpildījumā. Lai ari no kritiķiem par šo albumu puiši saņēmuši diezgan skarbus vārdus, klausītāji ir pretējās domās - viņi nosauc to par aizvadītā gada labāko albumu. Arī es esmu tādās pašās domās. Neesmu popa fans, bet šie puiši tik tiešām aizrauj ne tikai ar saviem videoklipiem, bet arī lielisko skanējumu un lirikām.
2005. gadā nejauši satikās gan Teo, gan Adams, gan Skots Fosters un atklājuši, ka visus vieno līdzīga mūzikas gaume, izveidoja elektropopa grupu, kas piedzīvoja vairākas pārmaiņas, līdz 2009. gadā kļuva par mums zināmo Hurts. Duets ierakstīja amatieru video dziesmai "Wonderul Life" un ar to brīdi tad arī sākās puišu uzvaras gājiens. Jau pēc gada iznāca viņu pirmais albums Happiness.
Pati pirmā dziesma, ko dzirdēju bija "Wonderful Life". Pirmajā brīdī tā neizraisīja nekādas emocijas. Bet kad tā pārstāja skanēt radiostacijās, cītīgāk pavēroju videoklipu un kaut kādu nezināmu iemeslu dēļ dziesma sāka patikt ar katru jaunu klausīšanās reizi. Par dziesmu "Stay" gan es biju sajūsmā un tad nāca arī "Better Than Love". Albums pie manis jau bija pabijis kādu laiku un biju to pat dzirdējusi, bet nekā īpaša es tajā nesaskatīju. Līdz brīdim, kad uzliku austiņas, uzgriezu skaņu uz maksimālo un vienkārši klausījos - bez jebkādām blakus darbībām. Pirmo reizi tā pa īstam klausījos, līdz noklausījos.
Sajūsma - tā varēja raksturot šo sajūtu. Sajūsma ne tikai par dziesmām, bet to tīrību un plašo skaņu. Reti kurš albums šodien skan tik tīri. Katra dziesma, sākot no "Silver Lining" līdz pat "The Water" ir lieliska. Taisnība ir tiem, kas saka, ka šajā albumā var atslēgties no visa, jo atliek vien uzgriezt skaļāk un tevi pārņem vispusēja, tīra skaņa, lieliskas melodijas un skaisti vārdi. Sajūta ir tāda, it kā stāvētu plašā jūras malā un visapkārt būtu vienas vienīgas debesis. Jā, Happiness ir kā pastaiga gar vēja sabangotu jūru zem pelēcīgi apmākušajām debesīm, soļiem viegli atskanot pret slapjajām smiltīm. Katra albuma dziesma ir lieliska, vienreizēja. Tajā nav sliktu kompozīciju. "Evelyn" un "Silver Lining" ir dziesmas, ko gribas apzīmēt ar vārdu "episki". Kailija Minoga kopā ar Teo dziesmā "Devotion" beidzot izklausās labi un arī pārējās kompozīcijas ir tiešām lieliskas. Albuma tituldziesma "Happiness" vispār ir viens interesants gabals. Happiness caurstrāvo arī neliela melanholijas, pat skumju stīga, bez kuras jau nebūtu iedomājams šīs lieliskās dziesmas un Teo nosvērtā, tīrā balss.
Uz jautājumu par nākotnes plāniem, duets atbildējis, ka pēc tūres domājot par otra albuma rakstīšanu. Pagaidām tas nav iespējams, jo spēlējot tik daudzos festivālos un koncertos, nav iespējas noskaņoties. Kā Teo intervijā sacīja: "We've got to get depressed again! And that doesn't really happen when you go around playing festivals. We have to engineer some sort of catastrophe to make us feel miserable again. We're trying to work it out at the moment, actually. Some sort of accident, maybe."
Bet kamēr gaidām jauno albumu, es noteikti iesaku noklausīties Happiness. Tā unikāla plate visā tajā mūsdienu diezgan draņķīgā popa haosā, kas ir vairāk vērta nekā visas Gagas, Perijas un Iglesiasi kopā ņemti. Plašums, skaņas tīrība, vēsā angļu atturība (to gan vairāk var redzēt videoklipos), lieliski vārdi un fantastiska mūzika. Un galvenais - tiešām kvalitatīva mūzika. Tā ir lieliska iespēja atslēgties un pabūt ārpus haosa. Episks skanējums un īsts baudījums ausīm.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru