pirmdiena, 2011. gada 8. augusts

Au revoir vasara!

Augusts. Un tas jau nozīmē rudeni. Viena un svarīgākā no pazīmēm, ka tuvojas rudens, ir fakts, ka man atkal sākt pietrūkt Londonas. Neskan jau loģiski, jo nevar pietrūkt vietas, kurā tevis nav bijis, taču tas viss ir sasodīti neizskaidrojams. Tāpēc es labāk necentīšos saprast. 
Lai nu kā, bet vasara pagāja ātri. Tā bija tiešām veiksmīga. Atradu darbu, mācījos valodu un vēl visu ko. Ar katru mēnesi kļūstu gudrāka (ne jau par grāmatu zināšanām runāju), iepazīstu cilvēkus un nāku pie secinājuma, ka esam nesaprasti un nesaprotam cits citu. Tāpat secināju, ka lai cik jauka būtu vasara, tas karstums var reāli piegriezties. Arī viens no maniem manuskriptiem lēnām virzās uz priekšu. Ceru, ka līdz rudens beigām tas jau būs gatavs.
Vasaras foršākais piedzīvojums - Summer Sound festiņš. Sākumā gan raudzījos uz pasākumu diezgan skeptiski, bet vēlāk izrādījās pavisam pretēji. Salīdzinot ar bīčpārtiju, mani pārsteidza gan muzikālā kvalitāte, gan atmosfēra. Fakts, ka šoreiz bija iekļauts arī parks, bija fantastiski. Bīčpārtijs jau nebija slikts, bet Summer Sound bija kaut kas pavisam cits - kvalitatīvāks, daudz jaukāku atmosfēru un ļoti labu muzikālo piedāvājumu. Jā, tas bija forši.
Vienīgais, ko mēģināšu pārdzīvot ir tas, ka netiku uz fonteinfestu. Baigi gribējās aiziet pirms pielikt punktu vasarai, bet neko darīt. Taču priekšā vēl daži sīki vietējā mēroga pasākumi, kurus noteikti apmeklēšu. 
Nostrādājusi esmu jau vairāk nekā divus mēnešus un es jums teikšu - nav nekādas vainas. Jebkuru darbu var iemīlēt, ja ir pareizā attieksme. Bez tam, ja man ir mūzika un iespēja kaut ko uzskribelēt, tad nevajag nekādus zelta kalnus un priecāties pa dzīvi ir pavisam viegli. Kā tajā Guano Apes dziesmā:"Live is so easy if you know the taste". Starp citu Liepājai aizbrauca jumts viņu uzstāšanās laikā.
Galvenais, par ko strādājot ar cilvēkiem esmu pārliecinājusies, ka smaids un laipna attieksme atmaksājās. Un es nemaz neprotu savādāk. 
Bet drīz būs septembris un tas nozīmē rudeni. Tas nekas, jo kā nekā rudens ir mans mīļākais gadalaiks. Dzimšanas diena, Dzejas dienas (šoreiz ceru, ka pacelšu savu pakaļu un aizvākšos uz kādu no to pasākumiem) un vēl visādi nieki. Izskatās, ka šis rudens būs pietiekami krāsains notikumu ziņā, tāpēc par vasaru īpaši neraudu. Svarīgi jau nav kāds gadalaiks aiz loga, bet kāda istabā ir atmosfēra. Ar mūziku var jebkuru ledus pili pārvērst siltā pludmalē. Un tad, kad ārā plosīsies skarbie rudens vēji, sveces, labs vīns, lieliska mūzika un kāds našķis parūpēsies par lielisku atmosfēru. Lai rudens ir tā ar glanci!

Sono più felice che mai!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru