Skatoties Jāņa Pāvila II benefikāciju, pieķēru sevi pie domas, cik tas tomēr ir skaisti - ticēt. Visi tie tūkstoši cilvēku Sv. Pētera laukumā bija ieradušies apliecināt savu ticību. Kaut kur dziļi sirdī arī es tā vēlētos ticēt - bez ierunām, nosacījumiem un pierādījumiem. Mani fascinē visas šīs paražas, kā uzbūvēta tieši katoļu kristīgā pasaule, bet diemžēl es esmu tikai vērotājs. Nekad jau nesaki nekad, bet ticība ir tā dāvana, kuru es vēl neesmu saņēmusi. Bet cilvēkus, kas tik nesavtīgi spēj ticēt, es tik tiešām no sirds cienu un apbrīnoju.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru