Nu ko, ļaudis. Ar vien straujākiem soļiem šurpu steidzas otrdiena, kad visa Eiropa pielips pie televīzijas ekrāniem un baudīs lielisko šovu - Starptautisko Eirovīzijas dziesmu konkursu 2011. Teikšu to, ko jau esmu teikusi kādas simts reizes - šogad Eiropas valstis izvēlējušās ļoti labas un spēcīgas dziesmas, kas tad viņus arī pārstāvēs. Prieks par Balkānu valstīm, kas vairs neiespringst uz dejojošām skaistulēm un eksotiskiem ritmiem. Šogad manā skatījumā izceļas Rumānija, kuru pārstāv grupa Hotel FM ar dziesmu "Change". Arī Nīderlandes dziesma "Never Alone" ir lieliska. To klausoties, atceros grupu Reamon. Savukārt Turcija jau otro gadu sūta roku, šoreiz bez maz vai paša Seether cienīgu dziesmu. Un tā varētu uzskaitīt vēl un vēl.
Taču no visa 43 dziesmu klāsta, man ir trīs stabili favorīti. Ļoti grūti izdalīt, kurš no viņiem labāks, taču šogad tie visi ir vīriešu vokāli. Viens no viņiem noteikti ir Francijas pārstāvis Amaury Vassili ar dziesmu "Sognu" (jūs neesat vēl dzirdējuši, kā viņš dzied Queen dziesmu "Who wants to live forever"). Amaury noteikti iekaros Eiropas sieviešu sirdis un ne jau tikai ar balsi vien. Otri ir neviens cits, kā Apvienotās Karalistes puiši no Blue ar lipīgo dziesmu "I can", kuru izdzirdot nespēju nedziedāt līdzi. Un beidzamie, bet ne sliktākie ir Dāniju pārstāvošā grupa A Friend In London ar dziesmu "New Tomorrow". Ja kāds no šiem trim uzvarēs, tad būšu pilnībā apmierināta.
Runājot par Zviedriju , tad tas viss liekas tāds liels feiks. Uzlikts čalis kā lellīte uz skatuves, kurš lauž stiklus un draud, ka kļūs populārs. Tajā numurā kaut kas ir par daudz. Arī par Džedvardiem, kuri pārstāvēs Īriju, pretēji citiem es neesmu sajūsmā. Man tās liekas tādas pusaudžu izdarības. Radio un telvīzijai ir labi, bet Eirovīzijai... kaut gan šogad pati Eirovīzija ir kļuvusi citādāka, varētu teikt, ka pat modernāka. Un vēl - baigais prieks par Itāliju. Tā kā mūsdienu itāļu daiļrade man nav kā ķīniešu ābece, tad varu teikt, ka Raphael Gualazzi, kurš šogad pēc 14 gadu ilga pārtraukuma pārstāvēs picas dzimteni, itāļu radiostacijās ir sastopams diezgan bieži (vairāk ar dziesmu "Reality and fantasy"). Šoreiz tā būs dziesma "Madness Of Love", kurai arī nav nekādas vainas, atskaitot to, ka tā ir ne tikai tipiski itāliska, bet arī paša autora stilā. Nebūtu slikti viņa vietā redzēt "Subsonica" vai "Modà" vai kādu citu no rokgrupām, jo tās viņiem ir tiešām labas. Bet es novēlu itāļiem veiksmi un labu vietu konkursa beigās. Un protams, ka turēsim īkšķus par savējiem, jo par viņiem atsauces no dažādām Eiropas vietām un cilvēkiem ir tiešām labas!
Viel Glück!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru