Vakar, 21. septembrī tika atzīmēta "Hobita" 75 gadu jubileja. Ja nu vēl kāds nav lietas kursā, tad Džons Ronalds Rūels Tolkīns 1937.gadā uzrakstīja grāmatu par mazu būtni hobitu, kurš staigā apkārt ar basām pēdām un ir varen kārs uz ēšanu, tā aizsākot grandiozo "Gredzenu pavēlnieka" triloģiju. Savukārt, šodien pasaule svin "Hobita" galvenā varoņa Bilbo Baginsa dzimšanas dienu. Dažam varbūt patīk, dažam varbūt ne, bet Tolkīns nevienu nav atstājis vienaldzīgu ar saviem jautrajiem rūķiem, skaistajiem elfiem, cēlajiem karaļiem un zemi, kas izstrādāta līdz vismazākajam sīkumam. Tolkīns radīja mītus, zīmēja kartes un sacerēja dziesmas, caurauzdams savu stāstu ar smalkiem tīmekļiem, iedvesmojoties gan no skandināvu, gan no ķeltu mītiem un visa pārējā, kas bija ap viņu. Es negribu gari rakstīt, jo diez vai šajā blogā ieklīst kāds, kurš ir tāds Tolkīna daiļrades cienītājs kā es, taču vienu es gribu pateikt un tas ir - paldies. Paldies Tolkīnam, lai arī kur viņš būtu, jo bez viņa nebūtu ne šī bloga, ne manas aizraušanās ar rakstīšanu un varbūt pat manis pašas (tādas, kāda esmu tagad). Skaļi, taču patiesi vārdi, jo tieši viņa darbi atnāca pie manis tajā brīdī, kad man izmisīgi bija nepieciešams pie kaut kā pieķerties un par to es Tolkīnam jutīšos pateicīga līdz mūža galam.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru