Zem liepām, kur vēji rotaļājas
Pret krastu baltu vilni šķeļ,
Pie tilta pilsētā, kur gulbji atrod mājas
Stipri ļaudis savus namus ceļ.
Uz audekla šeit lēni nopil krāsa
Un nošu lapas sajauc trauksmains vējš,
Tos dzejas vārdus, ko šeit lasa
Nekādas vētras nenodzēš.
Un rokkafejnīcā aiz plašā loga
Lēnām lāsēm ritot lietus līst,
Garām, gurusi no atmiņu sloga,
Kāda vientuļa muzikanta dvēsele klīst.
Virs jūras, kur mirdz vakarblāzma
Vēji iepūšas un vecos jumtus plēš,
Te basģitāras stīgas aizskar brāzma
Ar akordiem tā pažobeļu vaidus dzēš.
Te, kur visi laiki saplūst vienā
Un kastaņu šalkās sāpes rimst,
Mēs atkal tiekamies zem liepām dienā,
Kad pilsētā rudens vēji dzimst.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru