"Nāc studēt!" un "Studiju kredīts- ātri un ērti" - šādi lozungi pēdējā laikā izskanēja visai bieži. Neskaitāmas augstskolas ar reklāmām vilināja pie sevis topošos studentus, savukārt bankas piedāvāja studiju maksas segšanai noformēt kredītus. Visi kā viens apgalvo, ka ceļš uz augstskolu ir viegls - jā, ir, ja skaita dokumentu iesniegšanu. Īstā "jautrība" sākas pēc tam. Cik tad patiesībā vienkāršam cilvēkam maksā vēlme studēt? To es varu pastāstīt pati no savas pieredzes.
Uzreiz pēc atestāta un sertifikātu iegūšanas iesniedzu dokumentus vietējā universitātē. Jau vairākus gadus mani fascinēja žurnālistikas profesija, bet tā kā manā pilsētā nebija iespējams šo programmu apgūt, tad tas palika vien sapnis. Nācās piemeklēt sev profesiju un izvēlējos studēt Sabiedriskas attiecības. Kāpēc tieši SA? Laikam, ka cerība uz labi apmaksātu darbu bija noteicošā - tīrs materiālisms. Patiesībā šī profesija ir pat ļoti laba. Arī man tā šķita apmierinoša līdz brīdim, kad manā universitātē tika izveidota jauna programma - Komunikācijas vadība. Šai programmai ir divi virzieni - Sabiedriskās attiecības un žurnālistika. Beidzot arī manā pilsētā varēja studēt žurnālistiku. Bet tā kā mana ģimene uzstāja, ka man nepietiek pelēko šūnu un spēju, lai jebkad strādātu žurnālistikas jomā, tad es izvēlējos studēt Sabiedriskās attiecības. Iesniedzu dokumentus un vakar uzzināju, ka esmu uzņemta.
Te nu sākās īstā jautrība - studiju apmaksa. Tā kā vecāki ( manā gadījumā - vecāks) nenopelna tādu naudu, lai spētu apmaksāt manas studijas, izvēle krita uz studiju kredītu. Kredītu dabūt nav neiespējami, taču es negaidīju, ka arī šajā ziņā nonākšu strupceļā. Lai iegūtu kredītu ar valsts vārdā sniegtu galvojumu ir nepieciešams Galvotājs ar ienākumiem, kas nav mazāki par minimālo algu (180Ls) un Galvotāja kredītu maksājumu kopsummai ir jābūt līdz 40% no Galvotāja ienākumiem, ja viņam pašam ir kredītsaistības. Cerības par kredītu, kas varētu segt studiju maksu aptuveni 3,5 tūkstošus latu izplēnēja brīdī, kad pēkšņi vairs nebija neviens, kas piekristu galvot. Tātad arī kredīts atkrīt.
Tā kā esmu uzņemta, tad patreiz jālauza galva kur dabūt naudu. Ideja par bankas aplaupīšanu diemžēl jāatmet, jo par to diemžēl iestājas kriminālatbildība. Iespēja studēt neklātienē nešķiet diez cik vilinoša, jo uzskatu, ka esot universitātē tikai dažas reizes mēnesī nav iespējams neko prātīgu iemācīties un mocīties pašam "šeit-var-atrast-visu" bibliotēkās arī nav nekādas jēgas. Vēl, protams, ir iespēja pārtraukt studijas un sapelnīt naudu ārzemēs, taču negribas pagaidām pamest dzimto pilsētu un ja neuzsākšu studēt tagad, tad neizdarīšu to nekad. Bet vēlme studēt ir ļoti stipra. Šonedēļ jādodas uz universitāti parakstīt studiju līgumu. Pirmajai iemaksai nauda gan ir salasīta, bet kas notiks tālāk - nezinu. Iespējams, ka studijas jau pēc pirmā semestra būs jāpārtrauc uz nenoteiktu laiku. Vienīgā iespēja ir atrast kādu darbu vakaros, bet arī tas tiek uzskatīts par mazticamu. Tad jau redzēs, ko nākotne nesīs. Taču skaidrs ir viens - ne viss ir tik viegli kā tas izskatās un izklausās, un es esmu pārliecināta, ka neesmu vienīgā, kam ir šādas grūtības. Budžeta vietas ir, bet ne jau visi ir piedzimuši par wunderkindiem vai dzīvo nelabvēlīgās ģimenēs. Lai arī cik labas tev būtu atzīmes, bet ja tev nav naudas, tad vari ar savu atestātu iet un atslaucīties. Lūk, pie kā ir novesta mūsu valsts.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru