Nogaidījusi, kamēr kliedzošās tīnītes izspiedzās pagājušajā nedēļā, vakar devos, tā teikt, iečekot "Aptumsumu". Jāpiebilst, ka kādreiz es arī biju pamatīga ''Krēslas'' sāgas fane ( twittera konts bija pilns ar veselu baru twilighteriem), bet tā mana fanošana pārgāja un es atkal atgriezos pie savām vecajām, labajām vērtībām. Bet ne jau par to ir runa. Tātad, devos uz turieni ar domu, ka filma būs pēdējais mēsls, jo "Krēsla" man tomēr patika kā mazbudžeta gabals. Nezinu, bet tur bija kaut kāda īpaša, šai filmai raksturīga aura, savukārt "Jauns Mēness" jau bija lielbudžeta grāvējs un, zaudējis savu sākotnējo nozīmi, izvērtās par kārtējo Holivudas grandu .
Lai arī vairs neesmu "Krēslas" fane un mana attieksme pret to visu ir neitrāla, jāatzīst, ka biju patīkami pārsteigta. Varu pat teikt, ka "Aptumsums" bija ļoti laba filma - noteikti daudz labāka par "New Moon".
Sižets. Laikā, kad Sietlu pāršalc noslēpumainu slepkavību vilnis, Bellai jau atkal draud briesmas - Viktorija joprojām alkst atriebības. Turklāt meitenei beidzot ir jāizvēlas starp Edvardu un Džeikobu, un šī izvēle var likt no jauna uzliesmot mūžsenajam vampīru un vilkaču naidam. Arvien straujākiem soļiem tuvojas arī izlaiduma vakars, un Bellai jāpieņem vēl viens lēmums - dzīvība vai nāve. Tikai kas būtu dzīvība un kas - nāve?
Plusi. Plusu bija daudz. No savas puses apsveicu filmas režisoru Deividu Sleidu - viņš ir nepārspējams savā darbībā un iznākums viņa darbam ir tieši tāds, kādu es to vēlējos redzēt. Jāuzslavē arī aktieru sniegums. Šoreiz man acīs iekrita tieši Railija ( Viktorijas daraudziņa) atveidotājs Ksavjers Semjuels - lielisks jaundzimušais vampīrs. Un noteikti nevar nepieminēt Džeksonu Retbounu. Tieši Džaspers bija tas, kurš man šajā filmā patika visvairāk - čalim beidzot tika dota iespēja izpausties. Un beidzot (!!) skatoties vienu no ''Krēslas'' sāgas filmām es varēju pasmieties - Melisa Rozenberga ( scenārija autore) bija parūpējusies par komiskiem un interesantiem dialogiem. Ļoti labs scenārijs un aktieru sniegums. Piemērota mūzika ( šoreiz tā nešķita tik uzbāzīga kā "New Moon") un, protams, skaisti skati. Jāpiebilst, ka arī specefekti bija lieliski - tādēļ manas divas mīļākās vietas "Aptumsumā" bija vilkaču apmācība un cīņa ar jaundzimušo armiju. Atkal jāsaka - beidzot -, jo es pirmo reizi visas sāgas garumā redzēju kādu krasāku izmaiņu Edvarda uzvedībā, kad viņš izaicināja Viktoriju. Salīdzinājumā ar "Jauns Mēness", kur notikumu bija parāk daudz un tie risinājās pārāk strauji, "Aptumsumam" bija ļoti viegli sekot līdzi, sižeta līnija bija plūstoša un katrs notikums risinājās izrietot no cita, tādējādi nelēkājot kā pa kalniem. Tāpat arī ainu ziņā valdīja līdzsvars - pēc mierīgākas ainas nāca atkal action un tā gandrīz visu laiku. Manās acīs lielu plusu ieguva fakts, ka nebija tik daudz salkanību un ja arī bija, tad tās lieliski līdzsvaroja jau iepriekš minētais action un situāciju saspīlējumi.
Kopsavilkums. Kopumā filma pateica visu, ko vajadzēja pateikt. Negribu strīdēties ar tiem, kas uzskata, ka pārāk daudz kas tika izlaists ( domāju - grāmatas un sižeta ziņā), taču uzskatu, ka galvenajos vilcienos "Aptumsums" pastāstīja to, ko vajadzēja redzēt un uzzināt. Atšķirībā no "Jauns Mēness" es to tiešām izbaudīju kā labu filmu, pie kuras pavadīt siltu vasaras vakaru, ja gribas kādu patīkamu izklaidi. Noteikti iesaku noskatīties, jo filma ir prasmīgi noslīpēta un baudāma, viegli izsekojama, ar labu mūziku, lieliskiem aktieriem, skaistiem dabas skatiem, plūstošu un sabalansētu sižeta līniju, interesantiem dialogiem un spēcīgiem specefektiem un skaņām. Izbaudiet!No piecām zvaigznēm varētu dot četras ar pusi.

Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru