Siltā un jaukā ceturdienas pēcpusdienā devos uz sen gaidīto filmu Iron Man 2 (Dzelzs vīrs 2). Tā kā man patīk amerikāņu komiksi, it sevišķi Marvel ekranizējumi, tad zināju, ka šī filma būs ļoti laba izklaide, bez tam - ja tajā spēlē Roberts Daunijs juniors, tad garlaicīgi nebūs. Bez mums tik mīļā Daunija ( ko pēdējā laikā pazīstam kā Šerloka Holmsa attēlotāju Gaja Ričija filmā "Šerloks Holms") filmā piedalās arī tādi aktieri kā Gvineta Paltrova, Mikijs Rurks, Semjuels Lī Džeksons, Skārleta Johansone, Sems Rokvels un citi - vārdu sakot, vesela profesionāļu armāda.
Sižets. Dzelzs vīrs ir atgriezies! Miljardieris Tonijs Stārks pēc publiskā paziņojuma par to, ka viņš ir Dzelzs vīrs, sastopas ar valdības un preses spiedienu, atklāt izmantotās tehnoloģijas. Baidoties, ka šī informācija varētu nonākt nepareizās rokās un tikt izmantota ļaunprātīgi, Tonijs nav gatavs atklāt Dzelzs vīra tērpa noslēpumu. Kopā ar savu komandu, viņš iegūst jaunus sabiedrotos. Taču drīz viņam nāksies stāties pretī negaidītam sāncensim…
Pārdomas. Tad nu tā. Ko tad varu teikt par filmu? Kaut kas, ko nebiju gaidījusi. Visu filmas laiku gribējās izsaukties "wow". Absolūti fascinēja aktieru tēlojums un filmas vizuālais noformējums. Cīņa sacīkšu trasē bija iespaidīga, kur pirmo reizi visā savā krāšņumā parādās filmas bad guy Mikija Rurka atveidotais trakais krievu zinātnieks Ivans Vanko jeb Whiplash (jāatzīst, ka tās pātagas bija super). Tomēr vislabākais nenoliedzami bija galvenais elements Tonijs Stārks ( Roberts Daunijs juniors) bez kura filma nebūtu iespējama. Viņa lielais ego, savdabīgais raksturs un neticamie labie joki padarīja filmu par absolūtu izklaidi. Bija jautri redzēt piedzērušos supervaroni, kad Stārks domāja, ka mirst un nodevās pamatīgām izpriecām savās dzimšanas dienas svinībās. Mašīnas - super, Stārka mājas aprīkojums - awesome (labprāt gribētu tādu savās mājās) un sacīkšu mašīnu sagriešanās slow motion bija kaut kas vizuāli efektīvs. Kad Stārkam tuvojās Whiplash ar savām pātagām un visapkārt sprāga nabaga F1 mašīnas, tas bija vairāk nekā iespaidīgi. Visa filma man bija viens vienīgs wow, wow and wow! 
Plusi. Noteikti vizuālais noformējums ar visām tām kick-ass fīčām, kas bija vienkārši satriecošas. Arī aktieru tēlojums bija lielisks ( par Dauniju nemaz nerunāsim). Bija interesanti redzēt Skārletu Johansoni šādā ampluā un jāatzīst, ka viņa izskatījās lieliski. Lai arī varbūt šoreiz pasaulei nedraudēja baigās briesmas un filma vairāk bija centrēta tieši uz Stārku un viņa problēmām, manuprāt, sižets bija ļoti labi noslīpēts. Pieminot šo filmu, nevar nepieminēt vēl vienu lietu, kas piešķīra tai asumiņu un padarīja par absolūtu grāvēju - šie nopelni pienākas filmas soundtrack jeb skaņu celiņam. AC/DC ir vienkārši kaut kas fantastisks, kas piešķīra filmai īstu kick-ass stilu. Iron Man 2 ir ne tikai vizuāli, bet arī muzikāli izcils darbs. Vecās, labās dziesmas kārtīgā roķīgā stilā (esmu tieši šādas mūzikas fans) bija tieši tas, kas vajadzīgs.
Mīnusi. Mīnuss bija tikai viens. Gribējās kaut ko vairāk no final fight. Viss jau bija labi. Atlidoja Whiplash, Stārks un WarMachine ar viņu pacīnījās, pašaudījās un tas arī bija viss. Gribējās tomēr ko tādu, lai mute paliek vaļā, kaut ko episku un nepārspējamu, bet kopumā beigas ļoti labas.
Nobeigums. Nobeigumā varu vien teikt, ka filma fantastiska. Viena no labākajām, kādu nācies redzēt. Iron Man ir viens, Iron Man 2 jau kas cits. Mūzika, vizuālie efekti, aktierspēle, tēli, sižets - nav kur piesieties. Filma atstāj tevi ļoti pacilātā garastāvoklī. Personīgi es, iznākot no zāles, jutos kā bērns, kas savā dzimšanas dienā saņēmis lielu, spīdīgu rotaļlietu ( un ne jau bārbiju, bet gan kārtīgu sporta autiņu). Iron Man 2 ir viena no tām filmām, ko labprāt skatītos kaut vai desmit reizes, tāpēc es tiešām iesaku to noskatīties un noklausīties saundtrakus. No piecām zvaigznēm noteikti došu piecas. 
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru