Pirmo reizi šajā dziesmā iemīlējos tieši Olimpisko spēļu noslēguma ceremonijas laikā. Un tad, kā jau tas parasti notiek, vesels mūzikas vilnis paslaucīja to malā, līdz radio 101 sāka to spēlēt vairākas reizes dienā. Un tad bija tā atklāsme "sasodīts, man taču šī dziesma ļoti patika". Un patīk joprojām. Tas ir ļoti skaists un jēgpilns (kas gan gadās reti) skaņdarbs, un tā kā pēdējās dienās šī dziesma mani bez maz vai izseko, nespēju atturēties no tās ielikšanas šeit. Varbūt, ka kāds vēl nav dzirdējis. Nolieksim visus darbus malā uz kādu mirkli, piebremzēsim savu trako ritmu uz piecām minūtēm un vienkārši paklausīsimies.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru