"Cilvēks vs. Dievs" jeb vienkārši "Leģions"

Jāāā, necik sen sanāca noskatīties Skota Stjuarta "Leģionu".

Par ko tad īsti ir šī filma?

Dievam ir pilnībā "piegriezies" tas, ko mēs darām un dusmās sūta savus eņģeļus un citas likstas, lai beidzot novāktu no ceļa tos sasodītos radījumus, respektīvi,cilvēkus. Tomēr ercenģelis Mihaels (atgādināja spārnotu terminatoru) nostājas pret Dieva gribu un nolemj glābt kādas grūtnieces bērnu, no kura atkarīga visa cilvēces pastāvēšana.

Pārdomas. Ko es varētu teikt par šo filmu. Nu nebija nemaz tāds "bezsakars" kā visi apgalvo. Protams, ka bija daudz mīnusu utt., bet visu jau nevar gribēt, jo Stjuarta lauciņš līdz šim ir bijis specefektu nodrošināšana tādiem grandiem, kā "Karību jūras pirāti" ar fascinējošo Džeku Sperovu un "Dzelzs vīrs" ( starp citu drīzumā varēsim skatīt kinoteātros šīs filmas turpinājumu "Dzelzs vīrs 2" ar veco, labo Robertu Dauniju junioru, kurš man tagad saistīsies ar Šerloku Holmsu.)

Plusi. Tātad, ja runājam par to, kas man personīgi padarīja šo filmu skatāmu, bija nelielais specefektu daudzums.Skats kādā Mihaels (Pols Betanijs, zināms kā fanātiskais mūks-slepkava Sīla "Da Vinči kodā") ar saviem melnajiem spārniem smagi nolaižas (drīzāk izskatījās, ka nokrīt) no debesīm bija visai interesants. Pēc mirkļa viņš nolemj atbrīvoties arī no spārniem
(pamēģiniet cik viegli būtu jums ar tādiem uz muguras :D). Interesanti šķita momenti par viņa dzīvi tur, debesīs. Vispār eņģeļi bija labāki, nekā biju gaidījusi. Domāju, nu būs kaut kādi svētie "jefiņi" (atvainojos par izteicienu) ar nimbiem, zeltainiem matiem, svētulīgām sejām un baltiem spārniem. Lai nu par ko, bet par šo Dieva radību izskatu Stjuarts bija parūpējies - tie bija īsti, gotikas un "fantasy art" stila kareivji. Gan Gabriels, gan Mihaels bija vizuāli labi izveidoti, neieslīgstot jebkādās reliģiskās salkanībās. Aizkustinoši šķita arī daži dialogi, kā piemēram, par to, kādēļ Mihaels nav zaudējis ticību un to kā Pīrsijs ( tas pavārs ar "Kapteiņa Āķa" cienīgu roku) stāsta Kailam par dzīvi un par to, kā zināt, kad esi gatavs kaut ko tajā mainīt. Tātad kas man patika? Viennozīmīgi filmas vizuālais noformējums. Arī scenārijam nebija ne vainas.

Mīnusi. Sižets. Ja godīgi, tad gaidīju kaut ko vairāk. Stāsta ideja ir ļoti laba un interesanta, taču to varēja apspēlēt nedaudz plašāk un dziļāk, kā rezultātā būtu sanācis īsts grāvējs. Mīnus bija arī neskaidrība. Nesapratu, kādas tad īsti būtu sekas, ja bērns netiktu izglābts, kāpēc tad Dievs beigās tomēr atkāpās utt. utjp. Jā, neskaidrību bija daudz. Cerēju, ka tomēr parādīsies izslavētā enģeļu armija, bet filmas beigās bija tikai Gabriels un nu jau puseņģelis Mihaels. Tāpat gaidīju arī iespaidīgāku cīņu viņu abu starpā.

Kopsavilkums. Par spīti mīnusiem, vizuāli man tomēr filma patika un arī sižets nebija slikts. Laba filma brīvdienas vakaram, kad gribas "atpūtināt smadzenes" un vienkārši paskatīties kaut ko, kas būtu interesants un savādāks.Visu cieņu Polam Betānijam un Kevinam Durandam (erceņģelis Gabriels) -  abi bija lieliski eņģeļi. Lai arī filma tiek visādi nopelta, es tomēr to nesauktu par kārtējo debilo amerikāņu produktu, jo mani tā tomēr aizrāva. Vai es būtu gatava noskatīties to vēlreiz? Jā, kāpēc gan ne?